Olimpietim Otto Grigalkam - 95

    Madonas muzeja ceļojošā izstāde par olimpiešiem “Sportiskās virsotnes”, kas vēsta arī par O.Grigalku, līdz septembrim apskatāma Gulbenes novada Jaungulbenes bibliotēkā.
    Otto Grigalka (dzimšanas reģistrā viņa vārds ir Otto) dzimis 1925.gada 28.jūnijā Meirānu pagasta „Ķeiķeniekos”. Pēc vectēva nāves tēvs manto Saikavas pagasta „Jaundzērvnieku” mājas, tur ģimene dzīvo. Šobrīd abas mājas atrodas Barkavas pagastā. „Jaundzērvniekos” ne tikai aizsākas domas par sportu, bet arī rodas skaidrs mērķis – kļūt par Olimpisko spēļu dalībnieku. Otto noskatās, ko māk krietni vecākie puiši un vasarās atbraukušie studenti. Tēva mājās, protams, ir domas un rūpes par zemi un lauku darbiem, bet puisim „Rokā izkapts, galvā – sports”. Pirmie ievērojamākie panākumi ir 1946.gadā, kad viņš kļuva par republikas čempionu augstlēkšanā. Sporta biedrība „Daugava” viņam uztic rajona biedrības vadīšanu, taču alga uz Madonu neseko un tā tiek turpināta fotografēšana. Taču ir periodi, kad treniņi tiek pārtraukti, jo laiku paņem fotografēšana – dokumentiem, sadzīves, svētku norises.
    Kopš 1950.gada Otto Grigalka dzīvo Maskavā, un 1952.gadā piedalās olimpiskajās spēlēs Somijā, Helsinkos. PSRS izlase tur dzīvo ciematiņā  - arodbiedrības vasaras mītnē - patālu no pilsētas centra, un, kad svinīgi tiek pacelts sarkanais karogs, nezin no kurienes parādās trīs sportisti ASV izlases sporta tērpos. Viens no tiem ir slavenais lodes grūdējs Džeims Fuks. Viņš vēlas satikt igauni Heino Lipu, bet slavenajam igaunim ceļš uz olimpiādi ir slēgts. Fuks uzaicina mešanas disciplīnu dalībniekus ciemos uz olimpisko pilsētiņu. Bet – uz turieni dodas tikai treneri, pēdējā brīdī paņemot arī līdzi Otto Grigalku. Fuks tur iedod lodi Grigalkam, lai viņš parāda, kā lodi grūž krievi. Otto Grigalka nodemonstrē tehniku bez lodes. Izbrīns ir milzīgs, jo paņēmiens ir gandrīz tāds pats kā amerikāņiem. Džeims Fuks ir bijis pārliecināts, ka Krievijā slavenā O’Braiena lodes grūšanas tehnika nav pazīstama. Un viņam ir pilnīga taisnība.
    Kā tā tapa zināma? Tā tika apgūta no viņu filmogrammas, kas bija publicēta kādā ārzemju žurnālā. Žurnāls glabājās kādā Maskavas pētniecības institūtā. Institūta direktors bija Otto Grigalkas trenera Mitropoļska draugs. Kopā ar treneri viņi aizgāja uz šo institūtu un palūdza parādīt žurnālu ar šo „slepeno” kinogrammu. Žurnālu nolika uz galda un atļāva tajā ieskatīties. Paši aizgāja otrā telpā baudīt konjaciņu uz tikšanos. Olgas Utkinas grāmatā „Likteņdzirnās maltais olimpietis” lasām: „Man laika bija diezgan, lai uzkāptu uz galda un nofotografētu kinogrammu. Izmantoju parasto FED aparātu, tādēļ visu nākamo dienu nomocījos, lai palielinātu uzņēmumus pienācīgā lielumā”.
    Fotografēšana bija izdevusies, savukārt lodes grūšanas tehnikas demonstrēšana beidzās diezgan smagi ar drošības dienesta vīru apciemojumu un visām no tā izrietošajām sekām, jo viņš taču bija mācījis amerikāņiem grūst lodi. Teikt, ka tā ir amerikāņu tehnika, nedrīkstēja, jo trenerim arī nebija atļauts braukt uz olimpiādi. Notiek apspriede un tikai tāpēc, ka pieteikts divās disciplīnās un lai neciestu padomju sporta prestižs, Otto Grigalku nesūtīja mājās. Taču pateicoties šai apgūtajai tehnikai, sasniegumi ir ļoti labi. Olimpiādē zelta medaļu izcīnīja O’Braiens , 3.vietā - Džeims Fukss, Otto Grigalka – 4.vietā.
    Otto Grigalkas sasniegumi sportā ir iespaidīgi: starts Eiropas čempionātos: 1950.gadā - 3.vieta lodes grūšanā (15,14 m); 1954.gadā - 2.vieta lodes grūšanā (16,69 m), 6.vieta diska mešanā (50,60 m). Pasaules studentu un jaunatnes festivāla čempions (1955.gadā - 17,05 m) un trīskārtējs vicečempions lodes grūšanā (1949.gadā - 14,76 m, 1951.gadā - 15,59 m, 1953.gadā -16,23 m). Septiņkārtējs PSRS čempions: lodes grūšanā (1952.gads -1954.gads) un diska mešanā (1953.gads -1956.gads). Latvijas PSR čempions augstlēkšanā (1946.gads). Labākie rezultāti: lodes grūšanā - 17,20 m (1954.gads), diska mešanā - 56,94 m; PSRS izlases vieglatlētu treneris XVIII olimpiādes spēlēs (1964.gads), PSRS sporta meistars, KPFSR Nopelniem bagātais treneris. XV Olimpiskajās spēlēs 1952.gadā Helsinkos lodes grūšanā - 4.vieta; diska mešanā - 6.vieta, XVI Olimpiskajās spēlēs 1956.gadā Melburnā diska mešana - 5.vieta.
    1980.gadu beigās Otto Grigalka atgriežas Latvijā un vēlāk arī atgūst dzimtas īpašumu. Mūžībā aizgājis 1993.gada 8.februārī. Vienā no pēdējām vēstulēm, kas adresēta draugam, olimpietim Pēterim Zeltiņam, viņš ir rakstīja: „..aizbridu līdz birzmalai, kur pirms 50 gadiem ierīkoju vietu lekšanai un lodes grūšanai. Vēl tagad tur manāma ieplaka un trumu klucis no dēļa tāllēkšanas atspērienam. Apkārt dūšīgas apses un bērzi, kuri tolaik bija pirksta resnumā. Kā tu domā, vai koki redz? Man ir tāda sajūta, ka viņi redz. Ja tā, tad viņi atminas, kā es vakaros, kaudamies ar odu pulkiem, lecu pāri latiņai, kamēr to saredzēt vairs nevarēja. Tad kāpu uz cūkkūtiņas, lai izgulētu garās dienas nogurumu. (...) Tagad nobučoju tuvākstāvošos dižos kokus un apraudājos. Bērzi, liekas, brīnījās, apses smīnēja. Kas tas par veci? Dzīve nodzīvota, kā teica mans tēvs, paldies liktenim!”. 

Attēls no Madonas muzeja krājuma: O.Grigalka Madonā. 1946.gads